Kuratores komentārs

HOROS 2025. gada izrāžu programmas virstēma ir ķermeņa renesanse ar nozīmi atjaunot interesi par ķermeni. Līdzīgi kā viduslaikos ķermenis tika diskreditēts reliģisko dogmu ietekmē, arī mūsdienās - digitālās transformācijas laikmetā - esam nonākuši līdzīga izaicinājuma priekšā. Stīvs Pakstons, nesen mūžībā aizgājušais amerikāņu horeogrāfs un unikālās kontaktimprovizācijas tehnikas izveidotājs, komentēja, ka urbānā kultūra ir izveidojusi tādu vidi, kurā nav iespējas attīstīt cilvēka ķermeņa kustības un maņas, kur iepretim tā būtu organiska nepieciešamība dabīgā vidē. Dejas māksla ir priviliģēta būt atgādinoša savā pamatbūtībā par ķermeņa kustības dimensiju, tā nesaraujamību ar personību, tātad arī intelektu un emocijām, un poētisma potenciālu. Un tieši šādu vēstījumu pauž izrāžu programmai izvēlētās izrādes, kas reflektē par ķermeni kā sociālkulturālu antropoloģijas fenomenu un aicina turpināt vai atsākt svarīgo dialogu ar savu un citu ķermeņiem. Pieskāriens, satvēriens un apskāviens kļūst kāburtiskie ķermeņa portāli uz empātiju, kas vēl un vēl un vēl nav pietiekama nedz mūsos, nedz mums apkārt. Vēl mēs nezinām, vai ķermeņa holistiskāka perspektīva piedzīvos līdzīgu renesansi kā pirms septiņiem gadsimtiem, tomēr, kamēr ir deja, tā turpinās atgādināt, ka bez ķermeņa nav cilvēka.

Renesanse šajā kontekstā būtu tverama šī vārda izcelsmes - latīņu valodas izpratnē - “re- + nasci” - no jauna piedzimt. Taču vienlaikus arī šī vārda pārnestajās nozīmēs - jaunatklāt, jaunpiedzīvot, jaunradīt. Un veicot 360 grādu apgriezienu, nav šaubu, ka šis laikmets tik ļoti to alkst. Bet es aicinātu sākt ar vistuvāko, kas mums katram ir - ķermeni. Esmu pārliecināta, ka deja par ķermeņa jaunatklāšanu, jaunpiedzīvošanu un jaunradīšanu stāsta viscaururbjošāk un arī vispoētiskāk.

Par sengrieķu ārsta, kuru dēvējam par “medicīnas tēvu”, Hipokrāta zvērestu mēs parasti domājam kā uzticēšanās kredītu tiem, kam uzticam savu ķermeni brīžos, kad tas piedzīvo stāvokļus ārpus mūsu kontroles un izpratnes.Taču Hipokrāts ir teicis arī šādus vārdus par ķermeni:“Reizēm vajag ārstēt, bieži – dziedināt, bet vienmēr – mierināt. ”Un tas varētu būt zvērests, ko mums vajadzētu noslēgt pašiem ar sevi. Šis mierinājums un iejūtība, kas jāveicina attiecībā uz sevi, ir pamats arī mūsu attieksmei pret citiem cilvēkiem un apkārtējo vidi. 2025.gada HOROS izrāžu programmas kuratoriālais virsvēstījums ir par sevis – matērijā izpausta kā ķermenis – jaunatklāšanu. Pašrenesansi.

Sintija Silina, HOROS 2025 kuratore

Izrāžu
programma

07.06.

15:00 Klubs Kurzeme, Ziedu iela 7, Aizpute

Ilgstošās figūras

Salka Ardāla Rozengrena

(SE)

Savā darbā “Ilgstošās figūras” Salka Ardāla Rozengrena un viņas skatuves kolēģi Jade Stenhuija un Markuss Doveruds sniedz maigu, pulsējošu un pāru dejas tradīcijā balstītu dejas un mūzikas pieredziar Lindy Hop, slow drag un agrīnā vernacular jazz deju principu pārlikumiem laikmetīgās kvalitātēs.

Horeogrāfija apzināti ir veidota no ilgstošas kopā dejošanas prakses, atsaucoties uz sociālās dejas funkcijām sabiedrībā. Dejas centrā ir ritms, intimitāte un sinkopēta dinamika starp vadīšanu un sekošanu kustībā . Izrādē satiekas vēsture, tradīcijas, somātiskās fikcijas, ilgstošas un pārejošas figūras un kaislība - deju grīdas kvintesence.

Horeogrāfija: Salka Ardāla Rozengrena
Dejotājas: Salka Ardāla Rozengrena, Jade Stenhuijs
Komponists, perkusionists: Markuss Doveruds
Dramaturgs: Endrjū Hārdvidžs
Gaismu dizains: Džonatans Vinbo
Kostīmi: Benāzs Arams
Lindy Hop konsultants: Sakarias Larsons
Džeza dejas konsultants: Fredriks Dalbergs
Producents: Stokholmas Mākslas universitāte

Salka Ardāla Rozengrena strādā dejas un performances žanrā. Dzimusi un augusi Stokholmā, Zviedrijā, 2006. gadā viņa pārcēlās uz Briseli, kur studēja laikmetīgās dejas skolā P.A.R.T.S. , ko absolvēja 2010. gadā . Salka ir radījusi skatuves darbus kopā ar Miko Hivonenu (Mikko Hyvönen), Nikolasu Hofmanu (Nicholas Hoffman) un Endrjū Hārdvidžu (Andrew Hardwidge). 2021. gada pavasarī absolvēja Stokholmas Mākslas universitātes Jauno performatīvo prakšu maģistra programmu.

17:00 A/S “Kurzemes Atslēga” darbinieku ēdnīca, Kalvenes iela 27

Apskāvienu horeogrāfijas: variācija

Eline Selgis (EE)
Sofia Filippou (GR)

Apskāvienu horeogrāfijas” dzīvo un elpo neskaitāmās formās, telpās un pasaulēs — nemitīgi mainīgās un bezgalīgās. Katrs sastapšanās brīdis ir atjaunošanās, no jauna dzimusi variācija.

- Eline Selgis un Sofia Filippou

no visiem pasaules mežiem tu iesoļoji
stāstos, kas izplūst caur
auksto slapjo varbūt
pa kreisi pa labi pa kreisi pa labi
tumsā gaismā
startelpā, kas žāvājas kopkorī
pirkstgalos–degungalā–pozā
tuvu
turēts

“Apskāvienu horeogrāfijas” ir izrāde, kas dzimusi no vienkārša, taču dziļi nozīmīga ikdienas žesta — apskāviena. Šis mākslas darbs ir liecinieks pasaulēm, kas uzrodas saskarsmē ar pastāvīgās pārmaiņās esošo. Caur atvērtību, uzticēšanos un cieņu divi ķermeņi iespējo netveramu horeogrāfiju — pārdabisku, miesīgu un pretstatošu. Tajā apskaujas personīgais un savstarpējais, tuvais un distantais, cilvēciskais un svešādais, šī pasaule un cita, nopietnais un smieklīgais, dokumentālais un fantāzija. Dziļas, taču rotaļīgas tuvības prakse, kas mijiedarbojas ar dzīvi un dabu, pārvērš ikdienišķu darbību mākslā.

2022. gada Igaunijas Nacionālā teātra balva kā labākajai dejas izrādei.

Horeogrāfes un izpildītājas: Eline Selgis (EE), Sofia Filippou (GR)
Skaņu māksliniece: Helena Mora
Kopproducenti: Estonian Dance Agency, TantsuRUUM

Atbalstītāji: Igaunijas Kultūrkapitāls, Igaunijas Dejas aģentūra, Igaunijas Mākslinieku savienība, Pakenditööstus, ARS Mākslas fabrika, Jānis Ābele & Reconnect Studio, Ziemeļvalstu Kultūras punkts

Eline Selgis ir neatkarīga dejotāja un horeogrāfe no Igaunijas. 2016. gadā viņa absolvēja dejas studijas Vīlandes Kultūras akadēmijā un 2018. gadā ieguva maģistra grādu Tartu Universitātē teātra studijās. Elines horeogrāfiskā prakse balstītalaikmetīgajā dejā un improvizācijā, un viņa pēta attiecības starp ķermeni, telpu un dramaturģiju. Pēdējā laikā viņas fokusā irķermenis un kustību veidošana dialogā ar ekoloģiju, arhitektūru un skaņu dizainu. Kopš 2021. gada viņa kūrē TantsuRUUM - dejas telpu un rezidenci neatkarīgajiem dejas māksliniekiem Tallinā. Reizēm Eline raksta dzeju.

Sofija Filipu dzimusi un uzaugusi Krētā, Grieķijā. Viņai ir bakalaura grāds teātra un dejas studijās, ko ieguvusi Londonas Universitātes "Royal Holloway" un Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā iegūtais maģistra grāds laikmetīgās fiziskās performances veidošanā. Viņas horeogrāfisko praksi veido kontaktimprovizācija, darbs ar ķermeni, eksperimentālā anatomija, ekosomātika, Axis Syllabus, Gaga un Argentīnas tango. Ar saviem mākslinieciskajiem centieniem viņa tiecas padziļināt izpratni par kustību un tās potenciālu tuvināt indivīdus un kopienas. Rezidence TantsuRuum 2020. gadā viņu aizveda uz Igauniju, un kopš tā laika viņa dzīvo Tallinā. 2023. gada martā viņas kopdarbs ar dejas mākslinieci Elinu Selgis ar nosaukumu “ABOUT US. Choreographies of Hugging” saņēma Igaunijas teātra balvu kā labākā 2022. gada dejas izrāde. Sofija veidojusi horeogrāfijas filmām un vairākām dejas izrādēm Igaunijā, Grieķijā, Lielbritānijā un Francijā. Māksliniece piedalījusies starptautiskos performanču un dejas festivālos. Pasniedz laikmetīgo deju un Argentīnas tangoJogevas mūzikas skolā (Jõgeva Muusikakool), dejas klubā “Casa de Baile” un dažādās meistarklasēs.

19:00 Tikšanās vieta - Aizputes Novadpētniecības muzejs

Kur krasts

Lukas Karvelis

(LT)

“Kur krasts” ir laikmetīga Baltijas mitoloģijas interpretācija dejā. Izrādes impulss ir lietuviešu leģendārā teika par jūras dievietes Jūraites (Jūratė) un zvejnieka vārdā Kastītis (Kastytis) mīlestības neiespējamību. Sarežģīta, meditatīva un tikpat daudzslāņaina kā ūdens, horeogrāfijarada alūziju par jūras dibenā iesprostoto dievību, kas cenšas atrast līdzsvaru starp savu asi un un atbrīvošanos no tās. Gala beigās izrāde atklājas kā transformatīvs ceļojums – pāreja no viena mikropunkta uz plašu, nedefinētu telpu bez skaidra sākuma vai gala.

2024. gada Lietuvas Teātra balva “Zelta krusts skatuves mākslās” kā labākajai horeogrāfijai.

Koncepcija un horeogrāfija: Lukass Karvelis
Dejotāja: Dominika Markevičūte
Kostīmu māksliniece: Morta Nakaite
Gaismu mākslinieks: Povils Laurinaitis
Komponists: Dominiks Digimas
Mentors: Bušs Hartsorns
Producents: Be Kompanijos

Lukass Karvelis ir lietuviešu dejas mākslinieks, kurš šobrīd rezidēAmsterdamā, Nīderlandē. 2019. gadā viņš absolvējis Codarts Mākslas universitātiRoterdamā kā Žiri Kiliana fonda stipendiāts. Pēc studijām sadarbojies ar Karalisko Dānijas teātri, Minhenes Kammerspiele, Dansatelier kolektīvu un Korzo teātri. Kā dejotājs strādājis ar tādiem horeogrāfiem kā Marinu Maskarellu, Anuku van Deiku, Falku Rihteru un Dunju Jociku. Līdz šim savus horeogrāfiskos darbus viņš izrādījis Nīderlandē, Vācijā, Brazīlijā, Taivānā, Izraēlā, Turcijā, Lietuvā, Zviedrijā un Itālijā. Lukass Karvelis pieder Lietuvas jaunā viļņa sociālpolitiski aktīvajiem horeogrāfiem, kas prezentēsiesMinhenes HochX teātrī un publiskajā vidē – programmā, kas fokusējas uz Austrumeiropu kā reģionu. 2020. gadā Lukas Karvelis tika nominēts Piket Mākslas balvai 2020 Hāgā un saņēma Lietuvas Kultūras ministrijas jaunā mākslinieka balvu 2023. gadā.

Pasākuma programma un rezidence norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Aizputes kultūras namu, biedrību “Serde”, A/S “Kurzemes atslēga”, lokālu “Lapka Hemp”, Aizputes vidusskolu, Aizputes mākslas skolu, Aizputes mūzikas skolu un Horeogrāfu asociāciju.